Masāža

 

Masāža ir sena terapija, kura vēsturiski ir ieņēmusi ievērojamu vietu ārstniecībā. Tā bija labi zināma senajā Ķīnā, Indijā, Grieķijā un Romā. Patiesu masāžas uzplaukumu nodrošināja zviedru ārsts P. Linga (1776-1839).

 

Klasiskā masāžā ir noteiktu masāžas paņēmienu sistēma, kas ietver glaudīšanu, berzēšanu, maidzīšanu, dauzīšanu un vibrināšanu. Ar šīs masāžas palīdzību gūst labvēlīgu ārstniecisko rezultātu. Šī masāža ir dinamiska un iedarbīga terapija.

 

Ritmiskā masāža balstās uz klasiskās zviedru masāžas pamatformām, kuras tika paplašinātas un aktivizētas. Tas ir Itas Vegman un Margaretes Hauškas kopdarbs, kas pamatojas uz zināšanām par cilvēka četrdaļīgumu un trīsdaļīgumu (Rūdolfa Šteinera garazinātniskās atziņas). Ritmiskajā masāžā pielieto paņēmienus, kuriem piemīt vairāk uzsūcošs nevis spiedošs raksturs, apzināti tiek kopts siltuma organisms (pacients ir apsegts ar siltu segu masāžas laikā). Procedūras būtiska sastāvdaļa ir arī miera brīdis pēc tās, kas ilgst 10 - 20 min. Pacients guļ apsegts ar segu, lai procesi, kuri ierosināti masāžas laikā viegli varētu turpināties.

 

Banku masāža jeb vakumterapija ir sena metode, kura ir pazīstama visā pasaulē un ir pastāvējusi jau pirms Hipokrāta (460-377g.p.k.) laikiem.

Šo masāžu veic gan statiski novietojot banku virs akupunktūras punkta vai sāpošas vietas, gan arī izdarot banku masāžu.

Izmanto stikla, māla vai plastmasas bankas.

 

Manuālā limfodrenāžas masāža ir pazīstama no 1936.g., kad to ieviesa ārsts E. Foders ar noteiktu masāžas paņēmienu sistēmu iedarbojas uz limfas plūsmu organismā - aktivizējot to.